IT nozares attīstības iespējas ierobežota darba tirgus apstākļos

nov. 7, 2016


Atskats uz “Executive forumu”

Pateicoties mūsu sadarbības partneriem, “Proact IT Latvia” komandai, kas uz tikšanos “Executive forumā” pulcēja nozares domubiedrus, mums radās iespēja vēlreiz izvērtēt norises IT jomā darba tirgus kontekstā. Atziņas un secinājumus 28. oktobrī analizējām kopā ar foruma dalībniekiem. Šeit – īss konspekts no runātā!

PAMATA IZAICINĀJUMI NOZARĒ:

Arvien sarūkošs darba tirgus demogrāfijas un emigrācijas procesu ietekmē. Šo procesu sekas – darbinieku trūkums, darbinieku mainība, augstas darbinieku piesaistes izmaksas, algu līmeņa pastāvīgs pieaugums.

Joprojām zemā interese par IT studijām un nepietiekams absolventu skaits. Augstākās izglītības ieguvēju vidū tikai 7% ir dabaszinātņu, matemātikas un IT absolventi, turklāt kvalifikāciju iegūst – studijas absolvē tikai aptuveni puse no 1.kursā uzņemtajiem.

Darbinieku noturēšana. IT citu nozaru vidū izceļas ne tikai ar augstāko algu līmeni, bet arī kā viena no jomām ar augstu kadru mainību (13% pēc Korn Ferry 2016.g. pētījuma). Turklāt arvien aktīvāk mūsu speciālistus uzrunā ārvalstu kompānijas (ASV, Lielbritānija, Skandināvija) ar nesalīdzināmiem piedāvājumiem. Lai paaugstinātu darbinieku iesaisti, uzņēmumi īpaši domā par taustāmiem labumiem un ērtībām. Tomēr bulciņu skaitam virtuvē ir īstermiņa nozīme, un visai maza ietekme uz darbinieka iesaisti. Darba intervijās izkristalizētie galvenie iemesli darbavietas maiņai ir:

  • attīstības iespēju trūkums uzņēmumā, jo īpaši šauri specializētiem darbiniekiem,
  • “griestu sajūta” gan karjeras izaugsmes ziņā, gan ierobežota atalgojuma, gan darba satura ziņā,
  • tiešais vadītājs, dažkārt arī komanda.

Darbaspēka kvalitāte. Diemžēl atklāti jārunā arī par IT speciālistu kvalitāti. Daudzi no strādājošajiem studijas nav pabeiguši, vairums jau 1. – 2. kursā sāk strādāt un vēlāk neredz nepieciešamību studijas turpināt, jo “tur tāpat neko jaunu neiemācīs” (biežs citāts intervijās). Protams, nevaram likt vienādības zīmi starp studijām un speciālista kvalitāti. Tomēr aktuāls ir jautājums par to, vai un cik (ne)spējīgs augt profesionāli un pastāvīgi mācīties ir cilvēks, kas nav spējis pabeigt pat 4 gadus augstskolā

Personāla vadībā runājam par patiesajiem motivatoriem jeb iemesliem, kas katru darbinieku piesaista un iesaista darba vietā. IT nozarē pie šādiem ilgtermiņa jeb patiesajiem motivējošiem faktoriem pieskaitāmi:

  • modernas tehnoloģijas, to attīstība un iespēja strādāt pie interesantiem, izaicinošiem projektiem (protams, ja vēlamā auditorija ir domājoši speciālisti),
  • iespēja pilnveidot sevi un augt profesionāli, ko ietekmē gan uzņēmuma attīstības virziens kopumā, gan mērķtiecīga apmācības iespēju nodrošināšana darbiniekiem.

Papildus šiem minami individuālie motivatori, kuriem arī ir sava būtiska nozīme darbinieku noturēšanā. Citam no svara ir uzņēmuma atrašanās vieta, cits vēlas strādāt organizācijā “ar vārdu”, vēl kādam svarīgi, lai pieejama auto stāvvieta.

Speciālistu noturēšanā ļoti nozīmīga ir vadītāja loma, kas runā ar saviem cilvēkiem, spēj nodrošināt šo individuālo pieeju, veidot iesaistītu komandu un sekmēt tās jēgpilnu attīstību.

Par vienu no prioritātēm organizācijās aicinām izvirzīt IT komandu vadītāju kompetenču attīstību, lai veicinātu vadītāja:

  1. komandas vadības kompetences, cilvēka – orientētu attieksmi, interesi par savu komandu un tās attīstību,
  2. komunikācijas prasmes: spēju biznesa mērķus saprotami nodot darbiniekam, runājot no lietotāja vajadzību rakursa, piemēram, akcentējot to, kādai biznesa vajadzībai mēs strādājam, nevis kādu sistēmu izstrādājam,
  3. mērķu izvirzīšanas un uzdevumu individualizācijas prasmes, spēju definēt darba snieguma indikatorus un novērtēt to izpildi,
  4. spēju ikdienā iesaistīt spēles elementus (gamification) un atļaut ideju lidojumu!
  5. kritisko un analītisko domāšanu, izsverot projekta un darbinieku efektivitāti; ņemot vērā tendences, nākotnē arvien vairāk no darba līgumiem pāriesim uz partnerattiecībām, un viens no IT komandas vadītāja uzdevumiem būs pastāvīgo un līgumdarbinieku (freelance) darba plānošana un organizēšana.

    Lai mums gudri IT speciālisti un spējīgi komandu vadītāji!

Vairāk: https://goo.gl/zjO02p

IT inovācijas ir visas sabiedrības atbildība

nov. 1, 2016

IT inovācijām organizācijās, viedajās pilsētās un bezpilota ierīču attīstībai kopīgais: tās nevar ieviest viens cilvēks. Kā uzsver Executive foruma eksperti, nepieciešama visaptveroša pieeja, risinājumu attīstībā iesaistot gan darbiniekus, lietotājus, universitātes, valsts institūcijas u.c., gan arī pašiem IT speciālistiem veidojot  Latvijas IT kopienu.

“Komunikācijas trūkums ir Latvijas IT speciālistu izaicinājums gan organizācijā iekšienē, gan ārpus tās. Ceru, ka kādu dienu IT kopiena kļūs tik vienota, ka varēs paust kopēju nostāju par valstij svarīgiem jautājumiem. Ar Executive forumu vēlamies attīstīt šādu kultūru – tāpēc runātāju vidū aicinājām atšķirīgu jomu pārstāvjus, kas parāda dažādas perspektīvas kā sadarbību attīstīt,” stāsta “Proact IT Latvia” izpilddirektors Dmitrijs Šarafutdinovs.

Laba komanda spēj radīt nākotni

“Organizācijas nepārtraukti saskaras ar pārmaiņām. Vadības lielākais izaicinājums ir no darbiniekiem, kuriem ir atšķirīgas stiprās puses un uzdevumi, izveidot zvaigžņu komandu, kas spēs pārmaiņās radīt konkurences priekšrocību. Turklāt pārmaiņas vienmēr ir interešu konflikts, kur komandas izaicinājums ir prasme rast kompromisu. Savstarpēja cieņa, atvērta komunikācija un konstruktīvs konflikts ir tie atslēgas vārdi, kas var palīdzēt komandai būt inovatīvai, vadīt pārmaiņas un radīt nākotni,” iedrošina “Adizes Latvia” pārstāvis un RTU Rīgas Biznesa skolas pasniedzējs Gregs Materss.

Edijs Freivalds forumā dalījās starptautiskās lidostas “Rīga” pieredzē par biznesa iesaisti IT pārvaldībā: “Lai IT organizācijā nodrošinātu ne tikai tehnisko atbalstu, bet spētu arī sniegt stratēģisku pievienoto vērtību, nepieciešams izprast biznesa mērķus. Lidostā ir izveidota IT koordinācijas komiteja, kas izskata, uzrauga un prioritizē galvenos IT projektus no plašākas perspektīvas. Komitejas uzdevums ir atrast un pielāgot biznesa risinājumus, kur iespējama efektīvāka tehnoloģiju pielietošana. Nākamais solis būs iesaistīt vēl citus darbiniekus – pašu IT risinājumu super-lietotājus, kuri var dalīties pieredzē un ieteikumos.”

Gudri risinājumi ir visas sabiedrības atbildība

Iesaistes nozīmi uzsver Kopenhāgenas pašvaldības Pilsētas datu nodaļas vadītājs Vins Nīlsens: “Satiksmes intensitātes mērīšana, gudrās auto stāvvietu sistēmas, ielu apgaismojuma kontrole ir daži piemēri kā Kopenhāgena izmanto tehnoloģiju priekšrocības. Gudrā pilsēta ir kā māja – ja jumts ir labāka dzīves kvalitāte un attīstība, tad pamatus veido datu platforma un privātums, infrastruktūra un sadarbība. Būtiska ir nepārtraukta datu ievākšana, analīze un to pieejamība gudrākai pilsētplānošanai, kā arī jābūt skaidriem mērķiem – ko tieši nepieciešams atrisināt. Tomēr pats svarīgākais – gudro pilsētu nevar izveidot viens  cilvēks. Jaunu risinājumu ieviešanā jāiesaista iedzīvotāji, politiķi, start-up un citi uzņēmumi, universitātes un pētniecības centri.”

Arī bezpilota ierīču drošai lietošanai nepieciešama visaptveroša pieeja – sākot no izglītošanas skolās, lidošanas klubos un citviet, līdz pat regulējumam valstu līmenī. Izraēlas bezpilota iekārtu eksperts Alons Ungers stāsta: “Kā liecina aplēses, dronu skaits ASV pieaugs no 600 tūkstošiem bezpilota ierīču līdz 2,7 miljoniem 2020. gadā. To lielākais izaicinājums – cilvēka faktors, jo ar nepareizu lietošanu ierīces var būt bīstamas. Kur var nonākt ar droniem fiksētā informācija? Ko tad, ja dronu izmanto paparaci? Kā novērst noziegumus, jo jau tagad droni ir izmantoti sprāgstvielu nomešanai uzbrukumos un narkotiku transportēšanai pāri cietuma žogiem.”

Arī konkurentiem jāspēj rast vienota valoda

Savukārt Liene Kubliņa, “CVO Recruitment Latvia” vadošā konsultante un biznesa attīstības vadītāja, aicina domāt par IT nozares popularizēšanu: “2020. gadā Latvijas darba tirgū ienāks vismaz par 50% mazāk jauniešu, salīdzinot ar 2010. gadu. Turklāt IT jomā situācija ir vēl skaudrāka – lai arī interese par IT ir, tomēr augstākās izglītības ieguvēju vidū tikai 7% ir dabaszinātņu, matemātikas un IT absolventi. Jādomā, kā palielināt speciālistu skaitu, jo pašlaik kvalifikāciju iegūst tikai aptuveni puse no studijas uzsākušajiem.” Viņa gan norāda, ka uzņēmējiem nevajadzētu koncentrēties tikai uz jaunāko darbaspēku – svarīgi ir arī noturēt strādājošos, jo ilggadēji darbinieki var aiziet attīstības iespēju trūkuma vai izaugsmes “griestu sajūtas” dēļ, turklāt arvien aktīvāk mūsu speciālistus uzrunā  ārvalstu kompānijas. L.Kubliņa atklāj, ka speciālistu noturēšanai ļoti nozīmīga ir vadītāja loma, individuāla pieeja un pastāvīgas profesionālās attīstības iespējas.

Vēl  viens izaicinājums, kam gatavojas arī Latvijas IT speciālisti, ir Eiropas Savienības Vispārējā datu aizsardzības regula, kas stājās spēkā šogad un tiks piemērota no 2018. gada 25. maija. Kriss Hadsons “Proact Group” juridiskais padomnieks skaidro: “Pašreizējie ES datu aizsardzības noteikumi ir veci – izstrādāti 1995. gadā – trīs gadus pirms Google, desmit pirms Facebook.  Internetā pārraidīto datu apjoms 20 gadu laikā ir palielinājies 42 miljonu reižu, un pašlaik privātums ir kļuvis kritiski svarīgs. Organizācijām darbība ir jāizvērtē un jāuzlabo jau tagad – ja personas datu pārraudzība neatbilst regulai, tad 2018. gadā tas jau būs tās pārkāpums.”

 

  1. oktobrī LU Dabaszinātņu akadēmiskajā centrā tikās starptautiska ekspertu komanda, lai Executive forumā diskutētu par pieaugošo IT lomu vadības procesos, tostarp kā atrast un noturēt IT speciālistus sarūkošajā Latvijas darba tirgū un kādi drošības, datu aizsardzības un citi izaicinājumi nāk līdzi jaunākajām tehnoloģijām. Pasākumu organizēja “Proact IT Latvia” sadarbībā ar “Hitachi”, Izraēlas vēstniecību Latvijā un konferenci UVID 2016. Uzziņai: exe4um.lv.

 

“Proact” ir Eiropas vadošais neatkarīgais datu uzglabāšanas integrators un mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzējs. Uzņēmuma piedāvātie mūsdienīgie datu glabāšanas, virtualizācijas, tīklošanas un drošības risinājumi palīdz organizācijām visā pasaulē samazināt darbības riskus un izmaksas. “Proact” uzņēmumu mākonī pārvalda 70 petabaitu datu, un ir īstenojis vairāk nekā 3500 projektu. Uzņēmums ir dibināts 1994. gadā, un tā grupā strādā vairāk nekā 720 darbinieki 15 valstīs Eiropā un ASV.